Dzejas tējnīcā - Skola2020

Pavasaris-dzejas laiks. Arī šobrīd gan pantos, gan prozā top lielākas un mazākas garīgās vērtības. Pat mūsu skolas Dzejas tējnīcas dalībnieki cenšas uzturēt sevī radošo garu, tādēļ telefonsarunās, īsziņās, epastos, watsapā nodod savus atradumus Vārdā.

Skolotāja Baiba dalās jaunumos:"Uzzinājām,ka skolotāja Aija Dzintare ir izdevusi grāmatiņu,, Vēstules",kuru veltījusi savai dzimtai.Sirsnīgi, gaiši skumīgi, mīļi. Visaktīvākais, protams,no Dzejas tējnīcas pulciņa ir Ričards Andersons. Jau ar pirmajām attālināto mācību dienām Ričards atsūtīja vairākus savas dienasgrāmatas fragmentus, bet uz Preiļu bibliotēkas konkursu aizceļojis viens Ričarda dzejolis. Gaidot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, gribam dāvināt Ričarda loloto, iesākto, citu papildināto dzejoli. Tas var papildināt Baltā galdauta svētkus 4.maijā."

Es eju pie Tevis, Latvija mana,

Es dāvinu sevi.

Tu mana kopš brīža,

Kad ieraugu Tevi un meklēju sevi.

Es eju pie Tevis, Latvija mana,

Lai liktu pie kājām Tev ziedus-

Rīta rasā nomazgātus,

Saules staru apmirdzētus.

Es eju pie Tevis, Latvija mana,

Un tad caur tūkstoš smilšu graudiem

Mēs runāsim par aizgājušiem briesmu gadiem,

Par dienām- bagātām un skaistām.

Es eju pie Tevis, Latvija mana,

Un pasaku Tev stāstīšu

Par manas dzīves zaļiem mežiem,

Par mūsu jūras bangotnēm.

Es nākšu vēl ar vasaru…