Novembrī, kad no rītiem uzsnieg sniegs, dienas laikā nolīst lietus, norādot, ka rudens vēl nav beidzies un ziema arī īsti nav sākusies, mēs visi, gaidot savas valsts- Latvijas dzimšanas dienu, pulcējamies vienkopus svētku līnijās, pieminam varoņus, kas cīnījušies par valsts brīvību, godinām cilvēkus, kuri valsts vārdu nesuši pasaulē, priecājamies par izkoptajām tradīcijām.
Paveroties apkārt, skaidrs ir viens- mūsu bagātības tālu nav jāmeklē. Mēs katrs esam valsts bagātība- Latvijas tagadne, Latvijas nākotne. Tajā brīdī, kad katrs spēj izvērtēt savus labos darbus un darbus, kas būtu paveicami, savu uzvedību un attieksmi pret dzīvi un apkārtējiem, mēs varam būt droši , ka Latvijai mēs esam tik pat ļoti vajadzīgi, kā Latvija mums. Kādi būsim mēs, tāda būs Latvija!