Par agro 22.septembra rīta 4.c klases un skolotāju Irisas un Velgas ceļojumu uz Ziemeļkurzemi, lai vairāk apzinātos savas tautas vēsturi un to, cik svarīgi ir saglabāt tīru savu valodu, jo latviešu un lietuviešu valodas vēl ir vienīgās dzīvās baltu valodas, mūs iepazīstina skolotāja Velga.
“Medzē uz brīdi skolēni apstājās pie Odziņu bedrīšakmeņa, tad Jūrkalnē kāpā, no kuras cilvēki slepus bija spiesti atstāt savu dzimteni, savus sapņus un ieceres, lai glābtu savas dzīvības, ir izveidota piemiņas zīme „Cerības bura”. Turpmākais ceļš ved līdz Ovīšu bākai, līdz Līvu krastam. Pēc dažādo boju, enkuru un bākas apskates bērniem bija īss atpūtas brīdis. Viņiem bija iespēja dzirdēt un saklausīt, cik līdzīgas ir baltu valodas un cik atšķirīga no tām ir līvu valoda. Atvadījušies no bākas sarga ar tautas dziesmām par jūru, skolēni devās tālāk un lībiešu centru Mazirbi, kur skolēni uzzināja par zvejnieku dzīvi un redzēja, kā tiek žāvētas zivis. Apskatīja līvu biedrības namu un uzzināja, ka viņiem ir ne tikai sava valoda, bet arī savs karogs. Nedrīkstēja pabraukt garām arī Dundagas muižas pirmajai skolai. Kubalu skolai šogad 175 gadi, un tās pirmajam skolotājam, slavenajam ērģeļmeistaram Ernestam Dinsberģim – 200 gadu. Šeit skolēni varēja izmēģināt rakstīt ar spalvu un zīmēt ar grifeli. Gids nolasīja ventiņu izloksnē kādas skolnieces atmiņas par dienas darba kārtību skolā. Skolas apmeklējuma beigās skolēni noskaitīja tautas dziesmas kā veltījumu Kr.Baronam, kurš skolas gaitas uzsācis Kubalu skolā. Pēc tam skolēni steidzās uz eksotisko dzīvnieku parku. Šeit viņi varēja samīļot, ēdināt un kopā pastaigāties ar lamām, ponijiem, dažādu šķirņu kaziņām, cūciņām un mājputniem. Stunda pagāja nemanot.
Pēdējais dienas piedzīvojums - rodeļu trase Sabilē. Neviens no skolēniem nebija braucis ar rodeli, tāpēc pirmais brauciens bija īsts drosmes pārbaudījums. Uz Liepāju braucot, bērnu acis staroja priekā par to, ka bija spējuši uzvarēt savas bailes un par lieliski pavadīto dienu.”